Tiva (Respublika Tyva)
Meži, kalni un stepe veido lielāko daļu Tivas ainavas.
Lielākā daļa iedzīvotāju ir tivieši, kuri runā tiviešu valodā, bet arī krievu valoda ir plaši izmantota.
Zināms, ka no 1207. gadā tagadējās Tivas teritorija bija Mongoļu impērijas sastāvā. 1757. gadā to pakļāva Ķīnas impērija, kas 1860. gadā noslēdza vienošanos ar Krievijas Impēriju par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. 1911. gadā ar Krievijas atbalstu izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja neatkarīgu Urjanhajas republiku (Урянхай). 1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu inkorporēja Krievijas Impērijā un nodēvēja par Urjanhajas novadu (Урянхайский край).
Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada 18. jūlijā Sarkanā Armija ieņēma novada administratīvo centru Belocarsku. 1921. gadā ar KPFSR atbalstu proklamēja suverēnu valsti Tannu Tivas Tautas Republiku (ru), kuru 1926. gadā pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik). 1929. gadā padomju drošības dienesti organizēja Tivas valdības gāšanu, tās vadītāju Bujanbadirgi (tyv) apvainoja kontrevolucionārā darbībā un 1932. gadā nošāva.
Otrajā pasaules karā Tivas Tautas republika 1941. gada 25. jūnijā pieteica karu Vācijai. Tivas TR bruņotie spēki PSRS Sarkanās armijas sastāvā piedalījās Otrajā pasaules karā. 1944. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tivas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu PSRS sastāvā. 1962. gadā to pārdēvēja par Tivas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.
Pēc Augusta puča izgāšanās 1991. gada 28. augustā Tivas APSR valdība pieņēma lēmumu par Tivas republikas dibināšanu. 1993. gadā to pārdēvēja par Tivas Republiku (Тыва Республика).
Ģeogrāfiskā karte - Tiva (Respublika Tyva)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |